Rīgas pilsētas apbedīšanas dienests
Informācijas dienests visu diennakti
Ne katra ģimene vēlas rīkot bēres ar garīdznieka piedalīšanos vai pēc reliģiska kanona. Rīgā arvien biežāk tiek izvēlēta civilā atvadu ceremonija — mierīgs un cieņpilns formāts, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta aizgājēja personībai, viņa dzīvei, ģimenei, atmiņām un tuvinieku vārdiem.
Šāds formāts ir piemērots, ja cilvēks dzīves laikā sevi nesaistīja ar konkrētu reliģisku tradīciju, nebija atstājis vēlmes par baznīcas rituālu vai ģimene vēlas organizēt atvadas neitrālā formā. Civilā ceremonija var būt neliela un klusa vai arī svinīgāka. Tā var notikt sēru zālē, krematorijā, pie apbedījuma vietas vai citā piemērotā vietā.
Rīgas Pilsētas Apbedīšanas Dienests palīdz organizēt bēres bez reliģiska rituāla Rīgā, izvēlēties ceremonijas formātu, saskaņot zāli, mūziku, runas, transportu un turpmāko apbedīšanu vai kremāciju.
Civilā ceremonija ir atvadas bez obligātas reliģiskās daļas. Tajā nav lūgšanu, dievkalpojuma vai garīdznieka piedalīšanās, ja ģimene to nevēlas. Ceremonijas pamatā ir piemiņas vārdi, mūzika, fotogrāfijas, ziedi un personīgas atmiņas par aizgājēju.
Šāds formāts nav mazāk cieņpilns vai mazāk svinīgs. Gluži pretēji — tas ļauj veidot atvadas ap aizgājēja personību: viņa raksturu, profesiju, ģimenes stāstu, ieradumiem, labajiem darbiem un svarīgiem dzīves notikumiem.
Civilā ceremonija īpaši piemērota gadījumos, kad radiniekiem ir atšķirīgi reliģiskie uzskati vai ģimene vēlas izvairīties no strīdiem par konfesionālo piederību.
Visbiežāk civilās atvadas notiek sēru zālē. Tas ir ērts formāts, jo zāli var iepriekš sagatavot: izvietot ziedus, fotogrāfijas, ieslēgt mūziku un organizēt viesu ienākšanas kārtību.
Ceremonija var notikt arī pirms kremācijas, pirms apbedīšanas kapsētā vai tieši pie kapa vietas. Ja ģimene izvēlas kremāciju, vispirms iespējams sarīkot pilnvērtīgas atvadas, bet pēc tam organizēt urnas saņemšanu un tās apbedīšanu ģimenes kapavietā vai novietošanu kolumbārijā.
Norises vieta ir atkarīga no ģimenes vēlmēm, viesu skaita, dokumentu noformēšanas termiņiem un izvēlētā apbedīšanas veida.
Garīdznieka vietā ceremoniju var vadīt profesionāls ceremonijas vadītājs, apbedīšanas biroja pārstāvis vai kāds no radiniekiem. Vadītājs paziņo atvadu sākumu, palīdz ievērot ceremonijas secību, dod vārdu tuviniekiem un noslēdz ceremoniju.
Ja ģimene vēlas personiskāku formātu, runu var sagatavot radinieks vai aizgājēja draugs. Tomēr bēru dienā tuviniekiem bieži ir grūti runāt mierīgi, tāpēc ceremonijas vadītāja piedalīšanās palīdz saglabāt nosvērtu un cieņpilnu ceremonijas gaitu.
Runu iespējams sagatavot iepriekš: īsi pastāstīt par cilvēka dzīvi, ģimeni, darbu, raksturu un to, ko īpaši svarīgi saglabāt atmiņā.
Civilajā ceremonijā liela nozīme ir detaļām, kas padara atvadas personiskākas. Tie var būt mierīgi muzikāli skaņdarbi, fotogrāfijas, neliels piemiņas galds, aizgājēja mīļākie ziedi vai priekšmeti, kas saistīti ar viņa profesiju un dzīvi.
Svarīgi, lai noformējums neizskatītos nejaušs vai pārmērīgs. Labāk izvēlēties dažus nozīmīgus elementus, nevis pārslogot zāli ar lielu priekšmetu daudzumu. Visām detaļām jāatbalsta kopējā cieņas un miera atmosfēra.
Ja ceremonija notiek sēru zālē, mūziku, fotogrāfijas un noformējumu vēlams saskaņot iepriekš, lai bēru dienā nerastos tehniskas vai organizatoriskas aizkavēšanās.
Civilās atvadu ceremonijas kārtība parasti tiek veidota secīgi. Viesi pulcējas zālē, skan mūzika, ceremonijas vadītājs atklāj atvadas un saka ievadvārdus. Pēc tam var uzstāties radinieki, draugi vai kolēģi. Noslēgumā klātesošajiem tiek dots laiks personīgām atvadām un ziedu nolikšanai.
Ja pēc tam paredzēta apbedīšana, procesija dodas uz kapsētu. Ja izvēlēta kremācija, ceremonija noslēdzas ar zārka nodošanu turpmākajai procedūrai. Dažos gadījumos ģimene rīko īsas atvadas šaurā lokā, bet vēlāk organizē atsevišķu piemiņas tikšanos.
Skaidrs scenārijs palīdz izvairīties no apjukuma un padara ceremoniju mierīgāku visiem dalībniekiem.
Jā, civilā ceremonija neizslēdz ģimenes vai nacionālās tradīcijas. Tajā var iekļaut noteiktu mūziku, runu dzimtajā valodā, klusuma brīdi, atmiņu lasījumu vai simbolisku žestu, kas ir svarīgs tuviniekiem.
Vienlaikus ir svarīgi iepriekš pārrunāt, kuri elementi ģimenei patiešām nepieciešami un kuri var izraisīt domstarpības vai traucēt kopējo kārtību. Ja daļa radinieku vēlētos reliģisku lūgšanu, to iespējams noturēt atsevišķi pirms vai pēc galvenās civilās ceremonijas, ja ģimene nonāk pie šāda kompromisa.
Galvenais ir saglabāt cieņu pret aizgājēju un nepārvērst atvadu dienu par domstarpību apspriešanu.
Reliģiska rituāla neesamība neatceļ standarta bēru organizēšanas kārtību. Ģimenei tāpat nepieciešams saņemt dokumentus, kas saistīti ar nāves reģistrāciju, saskaņot mirušā transportēšanu, izvēlēties ceremonijas vietu, izlemt par kremāciju vai apbedīšanu un noformēt nepieciešamos pakalpojumus.
Apbedīšanas birojs palīdz izveidot darbību secību, lai radinieki saprastu, kuri lēmumi jāpieņem uzreiz un kurus iespējams saskaņot vēlāk. Tas ir īpaši svarīgi, ja daļa ģimenes atrodas ārzemēs vai nevar personīgi piedalīties sagatavošanās procesā.
Jo agrāk tiek noteikts ceremonijas formāts, jo vieglāk piemeklēt zāli, laiku un turpmāko darbību kārtību.
Rīgas Pilsētas Apbedīšanas Dienests organizē civilas bēres Rīgā bez reliģiska rituāla. Speciālisti palīdz ģimenei izvēlēties sēru zāli, sagatavot ceremonijas scenāriju, saskaņot mūziku, noformējumu, transportu, kremāciju vai apbedīšanu.
Civilā ceremonija ļauj aizvadīt atvadas mierīgi, personiski un cieņpilni arī tad, ja ģimene nevēlas izmantot reliģisku formātu. Šādu atvadu centrā paliek cilvēks, viņa dzīve un piemiņa.
