Rīgas pilsētas apbedīšanas dienests
Informācijas dienests visu diennakti
Rīgas Pilsētas Apbedīšanas Dienests palīdz tuviniekiem saprast, kādi dokumenti patiešām nepieciešami, kā rīkoties, ja aizgājēja dokumenti nav pieejami, un kā pareizi organizēt turpmāku apbedīšanu vai kremāciju.
Jā. Reģistrējot nāves faktu Rīgā, mirušā personu apliecinošos dokumentus iesniedz, ja tie ir pieejami. Galvenais nāves reģistrācijai nepieciešamais dokuments ir ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotā medicīniskā apliecība par nāves cēloni. Personai, kura piesaka nāves faktu, jāuzrāda savs personu apliecinošs dokuments.
Tāpēc, ja aizgājēja pasi vai eID karti nav izdevies atrast, dokumentu kārtošanu nevajadzētu atlikt tikai šī iemesla dēļ. Jāsagatavo visa pieejamā informācija par aizgājēju un jāsazinās ar dzimtsarakstu nodaļu vai apbedīšanas biroju.
Par nāves faktu dzimtsarakstu nodaļai jāpaziņo ne vēlāk kā sešu darba dienu laikā pēc nāves iestāšanās vai mirušā atrašanas.
Galvenais dokuments turpmākai noformēšanai ir medicīniskā apliecība par nāves cēloni, kuru izsniedz ārstniecības iestāde vai ārstniecības persona. Pieteicējam nepieciešama arī sava pase vai eID karte.
Ja ir saglabājušies citi aizgājēja dokumenti, tos vēlams sagatavot. Tā var būt veca pase, eID karte ar beigušos derīguma termiņu, vadītāja apliecība, medicīniskie dokumenti vai citas izziņas, kurās norādīts cilvēka vārds, uzvārds un personas dati.
Šādi dokumenti var palīdzēt precizēt informāciju, tomēr konkrētā kārtība ir atkarīga no situācijas.
Ja ģimene droši zina aizgājēja identitāti, bet pasi vai eID karti nevar atrast, vispirms var pārbaudīt ierastās dokumentu glabāšanas vietas: mājas mapes, seifu, somas, medicīniskos dokumentus vai personīgās mantas, kas palikušas slimnīcā vai sociālās aprūpes iestādē.
Tomēr medicīniskās apliecības saņemšanu un nāves fakta reģistrāciju nevajadzētu vairākas dienas atlikt tikai pases meklēšanas dēļ. Oficiālā kārtība paredz mirušā personu apliecinošo dokumentu iesniegšanu tad, ja tie ir pieejami.
Apbedīšanas aģents var iepriekš palīdzēt noskaidrot, kas būs nepieciešams katrā no turpmākajiem posmiem, lai tuviniekiem nebūtu vairākkārt jāapmeklē dažādas iestādes.
Atšķirīga situācija rodas tad, ja trūkst ne tikai dokumentu, bet nav iespējams arī droši apstiprināt cilvēka identitāti. Piemēram, persona atrasta bez dokumentiem, dzīvoja viena vai neviens klātesošais nevar apstiprināt viņas personas datus.
Šādā gadījumā cilvēku nedrīkst noformēt, izmantojot tikai pieņēmumus par viņa identitāti. Personas identitāti un notikuma apstākļus noskaidro kompetentās valsts institūcijas. Var būt nepieciešama policijas iesaiste un papildu pārbaude.
Bēru organizēšanu turpina pēc tam, kad nepieciešamie identitātes dati ir oficiāli noskaidroti.
Dokumentu neesamība var sarežģīt procesu, ja aizgājējs ir citas valsts pilsonis. Ja ir zināma viņa pilsonība, tuviniekiem var būt nepieciešams sazināties ar attiecīgās valsts vēstniecību vai konsulātu.
Tas ir īpaši svarīgi, ja plānota mirušā vai urnas transportēšana ārpus Latvijas. Starptautiskai transportēšanai nepieciešama precīzi apstiprināta identitāte un dokumenti, kurus atzīst galamērķa valsts.
Tādēļ galīgo transportēšanas vai ceremonijas datumu ieteicams noteikt pēc visu formalitāšu precizēšanas.
Pēc medicīniskā dokumenta saņemšanas tuvinieks, apbedīšanas biroja pārstāvis vai cita persona var pieteikt nāves faktu dzimtsarakstu nodaļā. Pēc ieraksta veikšanas miršanas reģistrā tiek izsniegta miršanas apliecība.
Miršanas apliecība kļūst par vienu no galvenajiem dokumentiem turpmākajām darbībām: apbedīšanas vai kremācijas organizēšanai, atsevišķu pabalstu saņemšanai un juridisko jautājumu risināšanai.
Ja miršanas apliecība vēlāk tiek pazaudēta, to iespējams pieprasīt atkārtoti noteiktajā kārtībā.
Ar apbedīšanas biroju iespējams sazināties vēl pirms visa dokumentu noformēšanas procesa pabeigšanas. Ģimene var saņemt konsultāciju un apspriest transportēšanu, zārku vai urnu, ceremonijas formātu, kapsētu vai kremāciju.
Tomēr atsevišķu posmu galīgo rezervēšanu vēlams veikt pēc tam, kad ir zināmi nāves reģistrācijas un nepieciešamo dokumentu saņemšanas termiņi.
Tas ļauj sākt sagatavošanās darbus savlaicīgi un vienlaikus samazina risku, ka jau noteiktais ceremonijas laiks būs jāmaina.
Pēc nāves fakta reģistrēšanas aizgājēja vecās pases trūkums vairs nav galvenais organizatoriskais jautājums. Ģimene var turpināt izvēlēties tradicionālu apbedīšanu vai kremāciju.
Apbedīšanas gadījumā jāsaskaņo kapsēta un apbedījuma vieta. Izvēloties kremāciju, vispirms iespējams sarīkot atvadu ceremoniju, pēc tam saņemt urnu un izvēlēties piemērotu vietu tās apbedīšanai vai novietošanai.
Visus posmus vēlams apvienot vienā skaidrā plānā, lai dokumenti, transports un ceremonija būtu savstarpēji saskaņoti.
Rīgas Pilsētas Apbedīšanas Dienests palīdz organizēt bēres situācijās, kad aizgājēja pase, eID karte vai citi dokumenti nav pieejami vai ir pazaudēti. Speciālisti izskaidro nāves reģistrācijas kārtību, palīdz sazināties ar morgu un citām iestādēm, kā arī organizē transportu, sēru zāli, kremāciju vai apbedīšanu.
Dokumentu trūkums nav iemesls panikai. Svarīgākais ir pareizi noteikt aizgājēja identitāti, saņemt medicīnisko apliecību par nāves cēloni un secīgi veikt nepieciešamās formalitātes.
