Pelnu izkaisīšana Latvijā: ko atļauj jaunais likums

Pēc kremācijas ģimenei priekšā ir atsevišķs lēmums, par kuru iepriekš reti padomā: ko darīt ar pelniem. Līdz šim atbilde praktiski bija viena — apbedīt urnu kapavietā. Kopš 2026. gada 29. aprīļa, kad spēkā stājās jaunais Kapsētu likums, iespēju ir vairāk: likums atsevišķi runā arī par kolumbārijiem un par pelnu izkaisīšanas zonām.

Rīgas Pilsētas Apbedīšanas Dienests palīdz izvēlēties risinājumu un nokārtot saskaņošanu. Ja lēmums vēl nav pieņemts, steigties nav jāsteidzas — zvaniet un pārrunāsim: +371 2208 4540

Trīs ceļi, kas ģimenei ir pēc kremācijas

Likums un pašvaldību noteikumi paredz trīs pamata risinājumus. Tie nav savstarpēji izslēdzoši: daļa ģimeņu izvēlas vienu, daļa apvieno — piemēram, urnu apbedī ģimenes kapavietā, bet piemiņas brīdi sarīko vietā, kas bija svarīga aizgājējam.

Svarīgs termiņš, kas attiecas uz visu Latviju: savus kapsētu noteikumus pašvaldības pieņem līdz 2027. gada 30. jūnijam, un vecie noteikumi ilgāk par šo datumu nedarbojas. Tāpēc atbilde uz jautājumu «kur konkrēti drīkst izkaisīt pelnus» dažādos novados pašlaik veidojas, un to vienmēr precizē konkrētajā pašvaldībā.

Kāpēc jautājums kļūst arvien aktuālāks

Iemesls ir vienkāršs un skaitļos redzams: kremāciju īpatsvars aug, un prognoze ir, ka līdz 2035. gadam tas sasniegs līdz 65 %. Jo vairāk kremāciju, jo biežāk ģimenēm jāatbild uz jautājumu par pelniem — un jo svarīgāk, ka likumā parādījušies risinājumi, kas nav tikai apbedīšana kapavietā.

Otrs iemesls praktisks. Rīgā no 22 pašvaldības kapsētām piecas ir slēgtas, un tajās vispār iespējama tikai urnas apbedīšana esošā kapavietā; vēl 15 ir daļēji slēgtas. Tas nozīmē, ka tieši urna bieži ir vienīgais veids, kā aizgājējs var nonākt blakus savai ģimenei. Kuras kapsētas kādā statusā — kapsētu sarakstā.

Kā pieņemt lēmumu, ja ģimene šaubās

1. Nesteidzieties. Urnu var saņemt un uzglabāt, kamēr ģimene vienojas — par kārtību lasiet lapā urnas saņemšana un uzglabāšana. Lēmums, kas pieņemts nedēļu vēlāk, nav sliktāks par pieņemto bēru dienā.
2. Pajautājiet, vai aizgājējs kaut ko teica. Bieži izrādās, ka teica — vienam no ģimenes, garāmejot. Tas atvieglo lēmumu visiem.
3. Padomājiet par tiem, kas paliek. Konkrēta vieta, kur atnākt, daudziem ir svarīga — īpaši gados vecākiem radiniekiem. Izkaisīšana šādu vietu nedod, un tas ir jāapspriež pirms, nevis pēc.
4. Precizējiet kārtību pašvaldībā. Izkaisīšanas zonas nosaka pašvaldība, un to noteikumi pašlaik tiek atjaunoti. Varam noskaidrot to jūsu vietā.
5. Ja izvēlaties kapavietu, atcerieties par termiņiem: par urnas novietošanu kapsētas pārzini informē 24 stundas iepriekš.

Ko vērts zināt par pašu urnu

Urna nav formalitāte: tā paliek pie ģimenes gadiem vai nonāk nišā, kur to redz apmeklētāji. Izvēloties, skatās uz trim lietām — materiālu, izmēru un to, vai urna paredzēta apbedīšanai zemē vai novietošanai nišā. Ja plānota apbedīšana, materiāls jāizvēlas atbilstošs; ja kolumbārijs — svarīgākas kļūst nišas izmēru prasības.

Un vēl viens praktisks apsvērums, par ko ģimenes aizmirst: ja pelnus plānots pārvest uz citu valsti, tam vajadzīgi dokumenti, un tos kārto jau kremācijas posmā. Par kremācijas apliecību un citiem dokumentiem pajautājiet uzreiz, nevis pēc mēneša.

Ja ģimene vēlas uzticēt visu — no kremācijas līdz urnas novietošanai — tas ir daļa no bēru organizēšanas.

Uzzināt par urnas apbedīšanu

Biežāk uzdotie jautājumi