Rīgas pilsētas apbedīšanas dienests
Informācijas dienests visu diennakti
Lielākajā daļā Rīgas kapsētu jaunu kapavietu vairs neierāda: no 22 pašvaldības kapsētām 15 ir daļēji slēgtas un 5 slēgtas. Tas nozīmē, ka apbedīt tuvinieku blakus ģimenei tur var vienā vienīgā veidā — veicot virsapbedījumu esošajā ģimenes kapavietā. Šis raksts ir par to, kad tas ir iespējams, kādi termiņi un dokumenti jāievēro un ko darīt, ja kapavieta pierakstīta cilvēkam, kura vairs nav.
Rīgas Pilsētas Apbedīšanas Dienests virsapbedījuma saskaņošanu uzņemas kopā ar pārējo bēru organizēšanu: pārbaudām kapavietas statusu, sagatavojam dokumentus un saskaņojam datumu ar kapsētas pārzini. Konsultācija visu diennakti: +371 2208 4540
Lēmumu pieņem kapsētas pārzinis, un tas balstās uz divām lietām: vai kapavietā ir brīva platība un vai ir pagājis noteiktais termiņš kopš iepriekšējās apbedīšanas.
Ja kapavietā ir neizmantota platība, jautājums ir vienkāršs — apbedī brīvajā daļā, un termiņi nav aktuāli. Ja brīvas platības nav un apbedījums jāveic virs iepriekšējā, tad zārkā apbedīt drīkst ne agrāk kā 20 gadus pēc iepriekšējās apbedīšanas. Šo termiņu var saīsināt līdz 15 gadiem, bet tikai ar Veselības inspekcijas atļauju — bez tās pārzinis atļauju nedos.
Urnai termiņš neattiecas tāpat kā zārkam: urnu esošajā ģimenes kapavietā apglabāt parasti ir vienkāršāk, un tieši tāpēc slēgtajās kapsētās, kur citi apbedījumi vairs nav atļauti, urnas apbedīšana paliek vienīgā iespēja. Par to, kā notiek urnas apbedīšana, lasiet atsevišķi.
Katras Rīgas pašvaldības kapsētas statuss noteikts Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. RD-23-242-sn 1. pielikumā. No statusa atkarīgs, ko kapsētā vispār drīkst:
| Kapsētas statuss | Kas tajā iespējams |
|---|---|
| Atvērtā kapsēta (2 no 22) | Ierāda jaunu kapavietu; iespējams arī virsapbedījums esošajā ģimenes kapavietā. Tās ir Jaunciema un Bolderājas kapsētas |
| Daļēji slēgtā kapsēta (15 no 22) | Jaunu kapavietu neierāda. Apbedī tikai esošajās ģimenes kapavietās — gan zārkā, gan urnā, ievērojot termiņus |
| Slēgtā kapsēta (5 no 22) | Jaunu kapavietu neierāda, zārkā neapbedī. Iespējama tikai urnas apbedīšana esošajā kapavietā |
Tāpēc pirmais solis vienmēr ir noskaidrot, kurā kapsētā atrodas ģimenes kapavieta un kāds ir tās statuss. Visu 22 kapsētu saraksts ar adresēm un statusiem apkopots kapsētu lapā.
Virsapbedījumam esošajā ģimenes kapavietā vajadzīgi divi pamatdokumenti: kapavietas uzturētāja rakstiska piekrišana un miršanas apliecības kopija. Ja termiņš saīsināms no 20 uz 15 gadiem, papildus vajadzīga Veselības inspekcijas atļauja.
Atsevišķs jautājums, ar ko ģimenes saskaras visbiežāk: kapavieta pierakstīta radiniekam, kurš pats jau miris. Tādā gadījumā piekrišanu dot nav kam, un vispirms jāpārņem kapavietas uzturētāja tiesības — to kārto ar iesniegumu kapsētas pārzinim. Strīda gadījumā priekšroka ir tam, kurš iesniegumu iesniedzis pirmais, tāpēc ar šo soli labāk nevilcināties.
Visu dokumentu sarakstu bēru kārtošanai skatiet lapā apbedīšanas dokumenti.
Apbedīšanas dziļums noteikts tajos pašos noteikumos un virsapbedījumam atšķiras no parastā: zārku parasti apbedī 1,5 m dziļumā līdz vākam, bet virsapbedījumā — no 0,7 līdz 1,2 m; urnu apglabā ne mazāk kā 1 m dziļumā. Tāpēc virsapbedījums fiziski iespējams tikai tad, ja iepriekšējais apbedījums veikts pietiekamā dziļumā — un to pārzinis pārbauda pirms atļaujas izsniegšanas.
Par izmaksām: pati kapavietas ierādīšana Rīgā ir bez maksas — pašvaldība to neiekasē, ņemot vērā Satversmes tiesas 2019. gada 5. marta spriedumu. Maksas pakalpojumi ir citi: kapa rakšana, kapličas izmantošana un kapavietas kopšana. Virsapbedījuma gadījumā galvenā izmaksu daļa tāpēc ir kapa rakšana un pati apbedīšana; kopējo struktūru skatiet izmaksu lapā.
Un pēdējais, ko ģimenēm ir vērts zināt laikus: ja plānojat, ka kapavietā ar laiku apbedīs vēl kādu, tiesības uz to jāuztur — vieta jākopj, un pašvaldība to apseko reizi gadā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim. Tiesības var izbeigt, ja vieta nav sakopta trīs gadus.
