Kā iegūt kapavietu Rīgā: kārtība un dokumenti

Kapavietas iegūšana Rīgā ir administratīva procedūra ar skaidriem soļiem, un ģimenei to nākas iziet brīdī, kad spēka tam ir vismazāk. Labā ziņa ir tā, ka soļu nav daudz un lielākā daļa no tiem kārtojama bez braukšanas pa iestādēm. Šajā rakstā apkopots, kas pieņem lēmumu, kādi dokumenti vajadzīgi katrā situācijā un kādi termiņi jāievēro.

Rīgas Pilsētas Apbedīšanas Dienests kapavietas saskaņošanu kārto kopā ar pārējo bēru organizēšanu, tāpēc ģimenei ar kapsētas pārzini sarunāties nav obligāti. Konsultācija visu diennakti: +371 2208 4540

Kas pieņem lēmumu par kapavietu

Kapavietu ierāda kapsētas pārzinis, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu. Tas nozīmē divas praktiskas lietas. Pirmkārt, sarunu ceļā jautājumu neatrisina — vajadzīgs iesniegums. Otrkārt, lēmumu pieņem konkrētā kapsēta, nevis kāda centralizēta iestāde, tāpēc vispirms jāizvēlas kapsēta un tikai pēc tam jāraksta iesniegums.

Iesniegumu par vietu atvērtā kapsētā var iesniegt arī elektroniski — ar e-pakalpojumu KP-1. Tas ir ērtākais ceļš ģimenēm, kuras pašlaik nav Rīgā. Ja dodaties klātienē, ņemiet vērā, ka pārziņu pieņemšanas laiks ir no otrdienas līdz sestdienai no 8.30 līdz 16.00, pirmdienās slēgts.

Kurās kapsētās vēl ierāda jaunu vietu

Tas ir jautājums, ar kuru ģimenes saskaras negaidīti. No 22 Rīgas pašvaldības kapsētām jaunu kapavietu ierāda tikai divās: Jaunciema un Bolderājas kapsētā. Pārējās 15 ir daļēji slēgtas — tajās apbedī tikai esošajās ģimenes kapavietās, bet 5 ir slēgtas, un tur iespējama vienīgi urnas apbedīšana esošajā vietā.

Praksē tas nozīmē, ka izvēle parasti ir starp jaunu vietu vienā no divām atvērtajām kapsētām un apbedījumu ģimenes kapavietā tur, kur ģimene jau guldīta. Katras kapsētas statusu un adresi skatiet kapsētu sarakstā, un ja ģimenes kapavieta jau ir, noderēs raksts par virsapbedījumu ģimenes kapavietā.

Kādi dokumenti vajadzīgi katrā situācijā

Dokumentu komplekts atkarīgs nevis no kapsētas, bet no tā, kāda situācija ģimenei:

Pilnu dokumentu sarakstu, kas vajadzīgi bērēm kopumā — no miršanas apliecības līdz atļaujām — skatiet lapā apbedīšanas dokumenti.

Kārtība soli pa solim

1. Noskaidrojiet, vai ģimenei jau ir kapavieta. Ja ir — jauna vieta, visticamāk, nav vajadzīga, un jautājums pārceļas uz virsapbedījumu. Ja nav — izvēle ir starp divām atvērtajām kapsētām.
2. Izvēlieties kapsētu un kapavietas veidu. Rīgā vienvietīga kapavieta ir 1,75 × 3 m, divvietīga 2,5 × 3 m, trīsvietīga 3 × 3 m, četrvietīga 4 × 3 m — izmēri noteikti noteikumu 2. pielikumā. Ja ģimene plāno, ka vietā ar laiku guldīs vēl kādu, to izlemj tagad, nevis pēc gadiem.
3. Iesniedziet iesniegumu. Klātienē pie kapsētas pārziņa vai elektroniski ar e-pakalpojumu KP-1.
4. Saskaņojiet apbedīšanas datumu. Par apbedīšanu pārzini informē ne vēlāk kā 48 stundas iepriekš, par urnas novietošanu — 24 stundas iepriekš.
5. Pasūtiet darbus pie vietas. Kapa rakšana ir atsevišķs darbs ar savu grafiku — par to lasiet rakstā par kapa rakšanu Rīgā.
6. Pārņemiet un uzturiet tiesības. Kapavieta jākopj: pašvaldība to apseko reizi gadā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim, un tiesības var izbeigt, ja vieta nav sakopta trīs gadus.

Cik maksā kapavieta Rīgā

Šis ir jautājums, kurā visbiežāk maldās: par pašas kapavietas ierādīšanu Rīgas pašvaldība maksu neiekasē. Tā ir rīkojusies, ņemot vērā Satversmes tiesas 2019. gada 5. marta spriedumu. Tātad frāze «nopirkt kapavietu» Rīgā neatbilst īstenībai — vietu nepērk, to ierāda pēc iesnieguma.

Maksas pakalpojumi ir citi, un tieši tie veido rēķinu: kapa rakšana, kapličas izmantošana un kapavietas kopšana. Pie tiem pieskaitāmi parastie bēru izdevumi — zārks, transports, ceremonija. Kopējo struktūru skatiet izmaksu lapā, bet daļu sedz apbedīšanas pabalsts.

Ja vēlaties, lai vietas noformēšanu un saskaņošanu ar pārzini uzņemas speciālists, to darām mēs — pakalpojums aprakstīts lapā apbedījuma vieta.

Uzticēt kapavietas noformēšanu

Biežāk uzdotie jautājumi